Dabas koncertzāles YouTube kanālā aicina noklausīties tiešsaistes sarunas, kurās tika pārrunātas mūzikas radīšanas aizkulises, meklēti cēloņi invazīvo sugu esamībai un apkarošanai, kā arī diskutēts par koncertfilmas radīšanu sasalstoša lietus laikā Lielajā Baltezerā.
Pirmajā sarunu vakarā Dabas koncertzāles mūziķi – Anrijs Grinbergs, Andris Sējāns, Kaspars Tobis, Ingus Ulmanis un Aigars Voitišķis atklāj Dabas koncertzāles pamatbūtību – dabas zinātnes kā iedvesmu mūzikas radīšanai. Katrs invazīvās sugas pārstāvis tika padziļināti izpētīts, lai auga izcelsmi un īpašības attēlotu arī mūzikā. Piemēram, skaņdarbā par Kanādas zeltslotiņu mūziķi gremdējās zeltslotiņas dzimtenes — Ziemeļamerikas indiāņu kultūrā un mūzikas iezīmēs, arī vārdus piemeklējot īpaši Mohauku valodā, dziedot par draudzību, ko zeltslotiņa šķietami sagaida, ierodoties ikkatrā sētā.
Mūziķis Aigars Voitišķis: “Ikreiz, komponējot Dabas koncertzāles mūziku, tiek ņemta vērā konkrētā dabas tēma jeb dabas varonis, analizēts varoņa raksturs un domāts, kā to izteikt mūzikā. Mūzikas lielākais spēks ir kopdarbs. Katrs iegulda savas stiprās prasmes, tāpēc komponisti un idejas autori esam mēs – visi Dabas koncertzāles mūziķi kopā.”
Savukārt, sarunu otrajā vakarā zinātnieki, runājot par to, kā sugas kļūst invazīvas, norāda, ka ne vienmēr iemesls ir sugu mākslīgā ievešana. Jāņem vērā klimata pārmaiņu ietekme, mainās arī vides sistēmu līdzsvars. Arī pašlaik esošās sugas var piepeši kļūt invazīvas un nomākt līdzās esošās dabas bagātības.
Andrejs Svilāns, dendrologs, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors: “Ne vienmēr invazīvo sugu vajag uztvert kā nesenu “robežpārkāpēju vai ieceļotāju”. Daudzas no šobrīd invazīvajām sugām pie mums dzīvojušas jau ilgstoši, piemēram, savulaik bijušas ievestas, lai daiļotu muižu parkus. Taču šī brīža klimata pārmaiņu rezultātā, kā arī sugai pielāgojoties vietējiem apstākļiem, tās kļuvušas noturīgākas, agresīvākas un, strauji izplatoties, arī invazīvas.”
Sarunu laikā zinātnieki norādīja, ka lielāku uzmanību ikdienā invazīvajām sugām cilvēki sāk pievērst tikai tad, kad invazīvās sugas “pārņem” cilvēka dzīves telpu. Piemēram, šajos gados redzamākais dārzu iekarotājs – Spānijas kailgliemezis un Sosnovska latvānis.
Trešajā vakarā, sarunājoties ar koncertfilmas “Invasivus” veidotājiem, radošā komanda atklāj koncertfilmas ekranizēšanas aizkulises ekstrēmos laikapstākļus. Tā bija lietaina, vējaina diena, temperatūra svārstījās ap +7 °C. Mūziķi kopā ar filmēšanas grupu laivās un plostā, kuros bija mūzikas instrumenti, filmēšanas kameras un cits nepieciešamais aprīkojums, devās uz salu Baltezerā, lai starp nokaltušiem latvāņiem 14 stundu garumā uzņemtu invazīvām sugām veltītu koncertu.
Koncertfilmas veidotāji Aleksandrs Okonovs un Kārlis Zemītis norāda: “Kadrs ar nokaltušajiem kokiem, kas atgādina latvāņa skeletus, nav nejaušība. Pirmais pamatprincips, kā ekranizēt mūziku, ir tajā ieklausīties un pēc tam to atrādīt. Dabas koncertzāle ir īpaša ar to, ka daba ir tik pat svarīga vai pat svarīgāka par mūziku, ko izpilda Dabas koncertzālē. Koncertfilma ataino invazīvo sugu ienākšanu un pamatsugu nomākšanu.”
Dabas koncertzāle ir dabas, mūzikas, zinātnes, video mākslas, dramaturģijas simbioze, kas veido izzinošus pasākums par Latvijas dabas vērtībām. Projekts tiek īstenots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.
Papildus informācija:
Dabas koncertzāle
tel. nr. 29408966
e‑pasts: info@dabaskoncerts.lv
