DABAS KONCERTZĀLE | 2017 : Lumbricus terrestris
55961
page,page-id-55961,page-parent,page-child,parent-pageid-50632,page-template,page-template-full_width,page-template-full_width-php,edgt-core-1.1.2,ajax_fade,page_not_loaded,,vigor child-child-ver-1.0.0,vigor-ver-1.6.1, vertical_menu_with_scroll,smooth_scroll,side_menu_slide_with_content,width_370,wpb-js-composer js-comp-ver-4.7.4,vc_responsive
 

2017 : Lumbricus terrestris

Dižslieka

Sliekas ne tikai „apkopj” augsni, bet arī ir kā barības objekts ļoti daudziem dzīvniekiem, gan mugurkaulniekiem (sākot no mežacūkas, līdz pat cirslim) gan dažādiem bezmugurkaulniekiem. Vislielākā slieku daudzveidība un kopējais skaits konstatēts upju un ezeru palienēs – mitrājos, kas regulāri pārplūst. Tāpēc Dabas koncertzāles 2017. gada koncertu vietas izvēlētas palienu pļavās. Tajās dzīvo arī apdraudēti putni – ķikuti, kas barojas gandrīz tikai ar sliekām un ir konstatēta tieša saistība starp ķikutu izplatību un palieņu mitrāju irdenajām augsnēm.Latvijā dzīvo 13 slieku sugas, bet ne visas var sastapt jebkurā augsnē, jo tās ir pielāgojušās jeb specializējušās dzīvei gan smilšainās, gan skābākās, gan trūdvielās bagātās augsnēs. Izrādās, slieka tāpat kā ķirzaka spēj ataudzēt jeb reģenerēt zaudētos ķermeņa posmus, kā arī ļoti interesanti notiek jaunās paaudzes veidošanās, jo sliekas ķermenī ir gan sievišķie, gan vīrišķie dzimumorgāni. Sliekas ar savu darbošanos uzlabo augsnē gaisa piekļuvi, bagātina augsni ar barības vielām, virszemē atstājot mazas augsnes „bumbiņas”. Iepazīstot dižskieku, iepazīsim arī pazemes pasauli – kukaiņus, kāpurus un tārpus.

shljieks

17.06.2017
Vieta: Dvietes palienē, Ilūkstes novadā

30.06.2016
Vieta: Burtnieku novada palieņu pļavās

ZINĀTNE: Dr.biol. Voldemārs Spuņģis.
REŽIJA: Roberts Rubīns.
SCENOGRĀFIJA: Didzis Jaunzems.
MŪZIKA: Ingus Ulmanis, Andris Sējāns, Kaspars Tobis, Reinis Sējāns, Aigars Voitišķis, Anrijs Grinbergs.

team

VOLDEMĀRS SPUŅĢIS

Informācija par bioloģijas doktoru drīz sekos.