DABAS KONCERTZĀLE | 2016 : Plecotus auritus
54714
page,page-id-54714,page-parent,page-child,parent-pageid-50632,page-template,page-template-full_width,page-template-full_width-php,edgt-core-1.1.2,ajax_fade,page_not_loaded,,vigor child-child-ver-1.0.0,vigor-ver-1.6.1, vertical_menu_with_scroll,smooth_scroll,side_menu_slide_with_content,width_370,wpb-js-composer js-comp-ver-4.7.4,vc_responsive
 

2016 : Plecotus auritus

Garausainais sikspārnis

Sikspārņi ir vienīgie lidošanai pielāgojušies zīdītāju klases dzīvnieki. No pasaulē sastopamajām vairāk nekā 1200 sikspārņu sugām, Latvijā konstatētas 16 sugas. Tā kā šo dzīvnieku atražošanās ir lēna – sikspārņiem gadā dzimst tikai 1 – 2 mazuļi – ir svarīga katras atsevišķas kolonijas vai pat indivīda izdzīvošana. Sikspārņi ir arī konservatīvi dzīvnieki, kuri ilgstoši, daudzās paaudzēs izmanto vienas un tās pašas mītnes un noteiktus ainavas elementus pārlidojumos uz barošanās vietām un migrāciju laikā. Šie dzīvnieki ļoti jūtīgi reaģē uz izmaiņām viņu dzīves vidē. Tāpēc sikspārņus apdraud virkne dažādu faktoru, no kuriem lielākā daļa ir cilvēka darbības izraisīti un ietekmē sikspārņus. To vidū arī cilvēku bieži vien māņticības un zināšanu trūkuma izraisīta nelabvēlīga attieksme šiem savdabīgajiem nakts dzīvniekiem.

Šāgada varonis – brūnais garausainis (tautā parasti saukts vienkārši par garausaino sikspārni) ir raksturīgs piemērs Latvijā visu gadu uz vietas dzīvojošai sikspārņu sugai, kurš cieši pielāgojies cilvēkam. Gandrīz visi – vairāki desmiti tūkstoši – garausaino sikspārņu pārziemo mazajos piemāju pagrabos, pagrabu saimniekiem nereti to pat nezinot. Arī vasarā daļa garausaiņu par apmešanās un mazuļu audzēšanas vietām izmanto cilvēku celtās ēkas, bieži vien – dzīvojamās mājas, kur var apmesties gan bēniņos, gan spraugās ēkas sienā, paliekot nepamanīti, jo neveido lielas trokšņainas kolonijas. Mainoties zemes apsaimniekošanai un zūdot vajadzībai pēc pagrabiem (vai otrādi – tos modernizējot), kā arī pārbūvējot ēkas, daudzi garausaiņi mūsdienās var palikt bez savām ilggadīgi izmantotajām mājām vai pat iet bojā. Garausaiņi dzīvo arī mežos, koku dobumos, bet barojas vienlīdz labprāt mežos un lauksaimniecības zemju malās – tur tos apdraud mežu izciršana un pesticīdu lietošana. Kaut gan garausainais sikspārnis joprojām uzskatāms par vienu no biežākajām Latvijas sikspārņu sugām, uzskaites ziemošanas vietās liecina par lēnu, bet stabilu tā skaita lejupslīdi pēdējo 24 gadu laikā, kas liecina, ka cilvēku radītās pārmaiņas šobrīd notiek straujāk, nekā šis ar cilvēku cieši saistītais dzīvnieks spēj tām pielāgoties.

18.06.2016
Vieta: Lūznavas muižas parkā,
Pils ielā 8, Lūznavā, Rēzeknes novadā, LV-4627.
Koordinātas: X: 701420, Y: 6250637 / Lat: 56.3574538, Lon: 27.2603817
Pa šoseju [E262]/[A13] līdz Vertukšnei (~ 14 km no Rēzeknes apvedceļa). Tad jānogriežas uz ceļu [V551] un jābrauc 4,6 km līdz pagriezienam uz Lūznavu. Tālāk jāseko norādēm “Lūznavas muiža”.
(Vairāk informācija par Dabas koncertzāli Lūznavas muižā)

01.07.2016
Vieta: Zaļenieku muižas parkā,
pilī, Zaļeniekos, Jelgavas novadā, LV-3011.
Koordinātas: X: 469727, Y: 6265312 / Lat: 56.5312092, Lon: 23.5078469
Pa ceļu [P59],[V1098] vai [V1079] līdz Zaļeniekiem. Tālāk uz Zaļenieku komerciālo un amatniecības vidusskolu.
(Vairāk informācija par Dabas koncertzāli Zaļenieku muižā)

ZINĀTNE: Dr.biol. Viesturs Vintulis, Dr. biol. Gunārs Pētersons.
REŽIJA: Roberts Rubīns.
SCENOGRĀFIJA: Didzis Jaunzems.
MŪZIKA: Ingus Ulmanis, Andris Sējāns, Kaspars Tobis, Reinis Sējāns, Anrijs Grinbergs.

team

GUNĀRS PĒTERSONS

Informācija par bioloģijas doktoru drīz sekos.

VIESTURS VINTULIS

Esmu bioloģijas doktors ar specializāciju zoologs, vai vēl precīzāk – hiropterologs jeb sikspārņu pētnieks. Interesējos par šo savdabīgo zīdītāju grupu un to pētu kopš 1992. gada, kad uzsāku Latvijas ziemojošo sikspārņu pētījumus alās…

Vairāk par zinātnieku »