DABAS KONCERTZĀLE | 2015 : Lathyrus pratensis
50634
page,page-id-50634,page-parent,page-child,parent-pageid-50632,page-template,page-template-full_width,page-template-full_width-php,edgt-core-1.1.2,ajax_fade,page_not_loaded,,vigor child-child-ver-1.0.0,vigor-ver-1.6.1, vertical_menu_with_scroll,smooth_scroll,side_menu_slide_with_content,width_370,wpb-js-composer js-comp-ver-4.7.4,vc_responsive
 

2015 : Lathyrus pratensis

Pļavas dedestiņa

Ar divlapiņu saliktām lapām, žuburainu vītni lapas galā un skaisti dzelteniem ziediem garkātainos ķekaros pļavas dedestiņa viegli atšķirama gan no citām dedestiņām, gan no vīķiem. Daudzi dedestiņu, pirmo reizi par to izdzirdot, nosauc par debestiņu. Arī tur ir sava taisnība. Dedestiņai ir kāpelējošs stublājs, un pret gaismu un debesīm tā tiecas, pieķeroties ar lapu vītnēm pie citiem augiem. Pļavā dedestiņa ir ļoti gaidīta.
Dabisko pļavu augiem jāgādā par izdzīvošanu pašiem, jo mēslojumu tiem nedod. Pļavas dedestiņa to iemācījusies vislabāk. Tā ‘izīrē’ savās saknēs dzīves telpu gumiņbaktērijām, kuras no gaisa piesaista slāpekli un apgādā dedestiņu ar šo visiem augiem nepieciešamo barības elementu. Gumiņbaktērijas vienas pašas nespēj piesaistīt slāpekli, ja dzīvo brīvi ārpus saknēm. Arī tām dedestiņa ir vajadzīga. Katru gadu, daļai dedestiņas sakņu atmirstot, piesaistītais slāpeklis nonāk arī pie citiem augiem.
Pļavas dedestiņa sastopama ne tikai dabiskās pļavās un ganībās. Tā iemācījusies pielāgoties dzīvei arī sētos zālājos, ceļmalās, laukmalēs un mežmalās. Tomēr lielākajai daļai dabisko zālāju augu sugu (ziepenītēm, naktsvijolēm, dzirkstelītei, jumstiņu gladiolai u. c.) tas nav izdevies. To dzīves telpa arvien sarūk. Dabiskās pļavas un ganības aizņem vien 0,7 % no Latvijas teritorijas, un šī platība arvien samazinās dabisko zālāju pamešanas, uzaršana, apmežošanas, apbūves un citu iemeslu dēļ.

varonis2015

13.06.2015
Vieta: Drusku kalna pļavās netālu no Kornetiem, Veclaicenes pagastā, Alūksnes novadā.

19.06.2015
Vieta: Rūšu pļavas Smārdes pagastā, Engures novadā netālu no Milzukalna.

ZINĀTNE: Solvita Rūsiņa, Agnese Priede.
REŽIJA UN SCENOGRĀFIJA:
Roberts Rubīns.
MŪZIKA: Aigars Voitišķis, Andris Sējāns, Ingus Ulmanis, Kaspars Tobis, Reinis Sējāns.

solvita-rusina

SOLVITA RŪSIŅA

Es esmu docente Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē un lasu studiju kursus Bioģeogrāfija, Lauka kurss Ģeozinātnēs un Latvijas augsnes un dzīvā daba.

Vairāk par zinātnieci »
agnese-rusina

AGNESE PRIEDE

Strādāju Dabas aizsardzības pārvaldē, kā arī pa laikam piedalos dažādos ar dabas aizsardzību un izpēti saistītos projektos. Manu ikdienas dzīvi aizņem dabas aizsardzības plānošana, pētniecība, izpētes ekspedīcijas, vides izglītība un daudz kas cits.

Vairāk par zinātnieci »

REINIS SĒJĀNS

Dzīvē, par laimi, man nav bijis tāds brīdis, kad es nebūtu pārliecināts par to, ka mūzika ir vienīgais, ar ko vēlos nodarboties. Esmu multiinstrumentālists ar pamatspecialitāti sitaminstrumentu spēlē, komponists un producents.

Vairāk par Reini »