DABAS KONCERTZĀLE | 2014 : Asterolepis ornata
51777
page,page-id-51777,page-parent,page-child,parent-pageid-50632,page-template,page-template-full_width,page-template-full_width-php,edgt-core-1.1.2,ajax_fade,page_not_loaded,,vigor child-child-ver-1.0.0,vigor-ver-1.6.1, vertical_menu_with_scroll,smooth_scroll,side_menu_slide_with_content,width_370,wpb-js-composer js-comp-ver-4.7.4,vc_responsive
 

2014 : Asterolepis ornata

Bruņuzivs

Bruņuzivis ir pilnīgi izmirušo zivju klase, kas eksistēja no silūra sākuma (pirms 433 milj. gadu) līdz devona beigām (pirms 359 milj. gadu). Antiarhus, pie kuriem pieder mūsu varone Asterolepis ornata Eichwald, raksturo pagarinātas vidukļa bruņas un krūšu spuras, kas arī klātas ar bruņu plātnēm. Mūsu varone Asterolepis ornata ir sastopama Gaujas un Lodes svītas nogulumos Latvijā un Igaunijā, Šventoji svītā Lietuvā, kā arī Krievijas ZR daļā Ļeņingradas un Vologdas apgabalā (visur – vidējā devona beigas, pirms apm. 385-383 milj. gadu). Labākās fosilijas – veseli skeleti – ir atrastas Lodes svītas mālos Lodes (Liepas) karjerā. Antiarhiem ir bijusi grūta dzīve – tās bijušas visai lēnīgas (ar smagajām bruņām un zvīņām tālu netiksi), sliktas peldētājas, kas paļāvās uz biezajām bruņām vairāk nekā uz spējām ātri peldēt. Spriežot pēc žokļu uzbūves, tās ir bijušas miermīlīgas zivis, kas pārtika no gultnē un virs gultnes atrodamās barības. Pēdējie antiarhi ir izmiruši pašās devona beigās, neatstājot pēcnācējus.

varonis2014

09.08.2014
Vieta: Balonu pļava, Sigulda

No plkst.: 18:00
Izziņas darbnīcas

Līdz ar krēslas iestāšanos
Dabas simfonija ‘Devons. Asterolepis ornata’

ZINĀTNE: Ervīns Lukševičs un Dabas aizsardzības pārvalde
REŽIJA:
 Roberts Rubīns
SCENOGRĀFIJA: Didzis Jaunzems
MŪZIKA: Aigars Voitišķis, Andris Sējāns, Ingus Ulmanis, Kaspars Tobis, Reinis Sējāns, Valdis Muktupāvels, Anrijs Grinbergs, Jekaterina Šarigina, Raimonds Petrasuskis, Artis Orubs un Devonas orķestris.

ervins-luksevics

ERVĪNS LUKŠEVIČS

Paleontologs ar cienījamu darba stāžu – 30 gadi, pasaules mēroga seno (devona) zivju un pirmo četrkājaino pētnieks, Latvijas Universitātes profesors. Savu disertāciju izstrādājis par pilnīgi izmirušo dzīvnieku – bruņuzivju – daudzveidību Baltijā un ziemeļrietumu Krievijā, to morfoloģiju un stratigrāfisko izplatību.

Vairāk par zinātnieku »
guntis-stikulis

ĢIRTS STINKULIS

Ģirts Stinkulis ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors. Vada studiju kursus par nogulumiežiem un to veidošanās apstākļiem, Latvijas ģeoloģiju, derīgo izrakteņu ģeoloģiju, kā arī lauka kursu reģionālajā ģeoloģijā.

Vairāk par zinātnieku »
Didzis-jaunzems

DIDZIS JAUNZEMS

Arhitekts un pilsētplānotājs, SIA ‘Didzis Jaunzems Arhitektūra’ (DJA) dibinātājs. Didzis ir studējis un guvis praktisku pieredzi arhitektūras projektēšanā un pilsētplānošanā Latvijā, Norvēģijā un Itālijā. Tāpat ir piedalījies arhitektūras vasaras skolās Nīderlandē un Somijā, plenēros Indijā, Ķīnā un Šveicē, kā arī arhitektūras konkursos Eiropā.

Vairāk par arhitektu »