DABAS KONCERTZĀLE | 2010 : Calcium carbonatum
51965
page,page-id-51965,page-parent,page-child,parent-pageid-50632,page-template,page-template-full_width,page-template-full_width-php,edgt-core-1.1.2,ajax_fade,page_not_loaded,,vigor child-child-ver-1.0.0,vigor-ver-1.6.1, vertical_menu_with_scroll,smooth_scroll,side_menu_slide_with_content,width_370,wpb-js-composer js-comp-ver-4.7.4,vc_responsive
 

2010 : Calcium carbonatum

Karbonātieži – šūnakmens

Karbonātieži sastāv galvenokārt no kāda no karbonātu minerāliem. Daudzi no tiem dabā ir plaši izplatīti. Īpaši tas attiecas uz kalcija karbonātu (CaCO3), kas bieži sastopams biezos slāņos, kuri veidojušies, uzkrājoties nogulumiem jūrās.
Šūnakmens kopā ar irdenajiem saldūdens kaļķiežiem sastopams augšējos zemes slāņos, tuvu tās virspusei. Tas veidojies vienlaikus ar ezeru un avotu nogulumiem pēcledus laikmetā (holocēnā), aptuveni pirms 6000-10 000 gadu, kad Latvijā bija labvēlīgi klimatiskie apstākļi ilgstošai kalcija karbonāta (CaCO3) izgulsnēšanai. No ūdens izgulsnētie karbonāti pārklāj augus, tāpēc šūnakmenī bieži sastopamas sūnu inkrustācijas, pārkaļķotas niedres, koku zari un lapas. Smalkā karbonātu masa pakāpeniski sāk cietēt, un vienlaikus mainās arī tās struktūra – kalcīta kristāli pārkristalizējas. Latvijā ir vairāki simti irdeno saldūdens kaļķiežu iegulu vietu, bet tikai dažās no tām sastopams šūnakmens.
Pateicoties dekoratīvajām īpašībām, silti pelēcīgajam tonim un porainajai faktūrai, kā arī samērā viegli veicamai apstrādei, šūnakmens ir iecienīts pieminekļu un ēku apdares materiāls. No visām Baltijas valstīm Latvija ir vienīgā, kur zemes dzīlēs sastopams šūnakmens.

varonis2010

26.06.2010
Vieta: Raunas krastā pie Raunas Staburaga /Raunas novadā/

02.07.2010
Vieta: Daugavas ielejā, pie Cepļa dolomīta atseguma /Aizkrauklē/

IEEJA PAR 2 PLAKANIEM OĻIEM!

STĀSTI UN DZEJA: Anita Saulīte, Pēters Brūveris, Eduards Švāns
REŽIJA:
Roberts Rubīns, Viktors Keino, Gatis Kidals, Oskars Timbars
MŪZIKA: Ingus Ulmanis, Gints Sola, Kaspars Tobis, Aigars Voitišķis, Anrijs Grinbergs, Roberts Rasa, Valdis un Rūta Muktupāveli, Džulians.

anita-saulite

ANITA SAULĪTE

Anita Saulīte ir ģeoloģiste. No 1971.gada strādāja Latvijas Dabas muzejā. Regulāri publicējas zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos, populārajos žurnālos un avīzēs, kā arī citos ar dabu saistītos izdevumos. Piedalās radio un TV raidījumos par dabas tematiku.

Vairāk par zinātnieci »