DABAS KONCERTZĀLE | Dabas skola
50700
page,page-id-50700,page-template,page-template-full_width,page-template-full_width-php,edgt-core-1.1.2,ajax_fade,page_not_loaded,,vigor child-child-ver-1.0.0,vigor-ver-1.6.1, vertical_menu_with_scroll,smooth_scroll,side_menu_slide_with_content,width_370,wpb-js-composer js-comp-ver-4.7.4,vc_responsive
 

Dabas skola

Ievada vietā ir jūra, zivju ēnas starp dzintara atspulgiem, dzeldīgs vējš pāri akmeņu laivām un mārsilu klājums līdz pat ledus šļūdoņu un zilu mamutu atstātām zīmēm, kas tagad aizvilkušās ar ķērpjiem un laiku.

PĒTERS BRŪVERIS – ĶĒRPJBĀRDIS.  (dzimis 24.04.1957. – miris 07.2011.)

Tā viņu sauc Dabas koncertzāles ļaudis. Dzejnieks, kurš atstājis savas zīmes uz alkšņu, kļavu un lazdu stumbriem, kas gadiem ejot izraibināti savādiem rakstiem…

Pētera dzeja nebija vientuļa dzejnieka alkas remdināt sevi. Viņš spēja ieklausīties un iekļauties cilvēkos un dabā. Šajā mijiedarbībā radās valoda, kura nekad vairs nebija vientuļa. Dabas tulks cilvēkiem to valodā.

Tā soli pa solim, no pašiem pirmsākumiem Dabas koncertzālē izveidojās Dabas literatūra, saturs, kuru viņš smēlās no zinātniekiem, mūziķiem un Dabas. Faktiski viņš radīja saiti, kas visus savienoja un apvienoja vienotā domā. Tas bija jauns stāsts, dzeja, kas Dabas koncertzālē ienesa pilnīgi neredzētas un nedzirdētas mākslas izpausmi. Simbiozi starp pragmatisko un emocionālo pasauli.

Pēters Brūveris – Ķērpjbārdis, lai arī aizgājis citā saulē, ir vienmēr klāt visos Dabas koncertzāles koncertos arī šodien. Tagad viņš stumda mākoņus un sūta savus skolniekus darīt paša iesākto. Pēters spēja kliegt un mīlēt, kad pats runāja savu dzeju. Nekas pa vidam! Viņu tulkoja lietuvieši, viņš tulkoja turkus un vienmēr mīlēja savu latviešu valodu, brīnīdamies par tās izdzīvošanu laiku lokos. Mums liekas, ka tā viņš smīnēdams brīnās joprojām.

Balts taurenis ieķeras matos, melna vabole pārtek pār asins sarkanas blāzmas apspīdētu Ziemeļu milža delnu. Un Dievs vēl iraid tepat, tik tuvu, ka nav nepieciešams viņu piesaukt.