DABAS KONCERTZĀLE | Dabas koncertzāle gatavojas šī gada performancēm un radošajām darbnīcām
56059
single,single-post,postid-56059,single-format-standard,edgt-core-1.1.2,ajax_fade,page_not_loaded,,vigor child-child-ver-1.0.0,vigor-ver-1.6.1, vertical_menu_with_scroll,smooth_scroll,side_menu_slide_with_content,width_370,wpb-js-composer js-comp-ver-4.7.4,vc_responsive

Dabas koncertzāle gatavojas šī gada performancēm un radošajām darbnīcām

slieku-dzive

Dabas koncertzāle gatavojas šī gada performancēm un radošajām darbnīcām

Dabas koncertzāles radošā komanda sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, aktīvi gatavojas šī gada dabas, mūzikas, mākslas un video performancēm, kas notiks 17. jūnijā Dvietes palienē un 30. jūnijā Burtnieku novada palieņu pļavās.
Kā ziņots iepriekš, šī gada Dabas koncertzāles varonis ir dižslieka, kas vienlaicīgi šogad izvēlēta arī kā gada bezmugurkaulnieks.
Jau pavasara sākumā Dabas koncertzāles šī gada galvenais zinātnieks Voldemārs Spunģis kopā ar uzņēmumu „IXI”, izveidoja “slieku māju”. Tādu kā koka un stikla sienu konstrukciju, kurā mitinās piecas slieku sugas. Tās Voldemārs atradis savas mājas dārzā. Ar slieku māju varēs iepazīties arī vienā no Dabas koncertzāles radošajām darbnīcām.
Zinātnieki slieku mājas būvē, lai pētītu kā notiek lapu un citu organisko atlieku sadalīšanās, kā mainās augsnes ķīmiskais sastāvs, kā arī lai uzzinātu kā sliekas vairojas un kādi ir labvēlīgākie to audzēšanas apstākļi. Tāpat slieku mājas izmanto arī ikdienā. Voldemārs Spunģis zina stāstīt, ka „zaļi domājoši cilvēki būvē slieku mājas ne tikai tāpēc, lai vērotu to dzīvi un izzinātu pazemes pasauli, bet arī tāpēc, lai ar slieku palīdzību pārstrādātu sadzīves organiskos atkritumus.” „Slieku māju” var uzturēt gadiem ilgi, tomēr tās ik nedēļu jābaro ar augu atliekām.
Pašlaik uzņēmuma „IXI” projektētajā “slieku mājā” dzīvo piecas slieku sugas un katra ir nedaudz atšķirīga. Citām patīk dziļi rakties zemē, citām dzīvoties pa pašu augsnes virskārtu. Tāpēc pēdējām ļoti svarīga ir pastāvīga augsnes mitrināšana, proti, laistīšana, norāda Voldemārs Spunģis. Kad sākumā izveidoja slieku māju, augsnes slāņi mijās ar trūdošo lapu slāņiem, taču pašlaik lieliski var novērot slieku darbīgumu: „lapu slāņi ir slieku saēsti un to tilpums samazinājies teju par trešdaļu, augsne kļuvusi tumšāka, jo bagātinājusies ar koprolītiem (kakakmeņiem) un sliekas izalojušas visu māju”, norāda Voldemārs Spunģis. Neviena no eksperimentā izmantotām sliekām nav cietusi un Dabas koncertzāles beigās zinātnieks Voldemārs Spunģis tās atlaidīs atpakaļ dārzā.
Latvijā dzīvo 13 slieku sugas, bet ne visas var sastapt jebkurā augsnē, jo tās ir pielāgojušās dzīvei gan smilšainās, gan skābākās, gan trūdvielās bagātās augsnēs. Izrādās, slieka tāpat kā ķirzaka spēj ataudzēt jeb reģenerēt zaudētos ķermeņa posmus, kā arī ļoti interesanti notiek jaunās paaudzes veidošanās, jo sliekas ķermenī ir gan sievišķie, gan vīrišķie dzimumorgāni. Iepazīstot dižskieku, iepazīsim arī pazemes pasauli – kukaiņus, kāpurus un tārpus. Lai to visu izzinātu gan mazie, gan lielie apmeklētāji varēs veidot, zīmēt, diskutēt, skatīties, līdzdarboties.
Dabas Koncertzāles koncerti notiek brīvā dabā, un ieeja ir bezmaksas. Aktuālajai informācijai sekojiet līdzi Dabas koncertzāles mājas lapā – www.dabaskoncertzale.lv un sociālajos tīklos, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes mājas lapā www.daba.gov.lv. Projekts tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.

Nav komentāru

Komentēt